FSC standarts ir dokuments, kas nosaka vides, sociālās un ekonomiskās prasības meža apsaimniekošanai. Pašlaik Latvijā FSC standarta projektu izstrādā biedrības „Latvijas mežu sertifikācijas padome” (LMSP) organizētā standarta izstrādes darba grupa.

FSC standarta izstrādes darba grupas galvenais uzdevums ir izstrādāt Latvijas FSC mežu uzraudzības standartu, kā arī citus ar to saistītus dokumentus.
FSC dokumentu izstrādes komisijas sastāvs:
AS Latvijas valsts meži – ekonomiskā sekcija;
SIA Stora Enso Mežs – ekonomiskā sekcija;
Latvijas meža nozaru arodu biedrība – sociālā sekcija;
Raimonds Bērmanis – sociālā sekcija;
Latvijas Dabas fonds – vides sekcija;
Pasaules Dabas Fonds – vides sekcija.

2011. gada vasarā tika sagatavota FSC Mežu apsaimniekošanas Standarta (turpmāk - Latvijas FSC Standarta) projekta 2. versija, kura, saskaņā ar FSC prasībām, tika pārbaudīta dabā 2011. gada novembrī. Sagatavoto Latvijas FSC Standarta pārbaudīto versiju var lejuplādēt šeit, bet sabiedriskās apspriešanas komentāru formu - šeit. Ieinteresētās puses tiek aicinātas komentēt sagatavoto projektu līdz 2012. gada 29. martam.

FSC Mežu apsaimniekošanas Standarta Principi un kritēriji ir starptautiski apstiprināti visā pasaulē un nav maināmi. Lūdzu iesūtiet savus priekšlikumus un argumentāciju par Latvijas FSC Standarta pārbaudītās versijas indikatoriem uz e-pasta adresi info@fsc.lv.

FSC standarts balstās uz 10 ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem:
1. Saskaņotība ar likumiem un FSC principiem - Meža apsaimniekošanā ir jāievēro visi valstī spēkā esošie normatīvie akti un ratificētās starptautiskās konvencijas, kā arī jāizpilda visi FSC principi un kritēriji.
2. Īpašuma/lietošanas tiesības un atbildība - Ilgtermiņa zemes un meža resursu īpašuma un lietošanas tiesībām ir jābūt legāli iegūtām, skaidri definētām un dokumentētām.
3. Pamatiedzīvotāju tiesības - Jāatzīst un jārespektē pamatiedzīvotāju likumīgās un tradicionālās tiesības lietot un apsaimniekot viņu zemes, teritorijas un resursus.
4. Attiecības ar sabiedrību un strādnieku tiesības - Meža apsaimniekošanā ir jāuzlabo vai jāsaglabā mežstrādnieku un vietējās sabiedrības ilgtermiņa sociālā un ekonomiskā labklājība.
5. Ieguvumi no meža - Meža apsaimniekošanā ir jāveicina daudzveidīgu meža produkcijas un pakalpojumu efektīvu izmantošanu, lai nodrošinātu ekonomisko dzīvotspēju un vides un sociālo labumu plašu spektru.
6. Ietekme uz apkārtējo vidi - Meža apsaimniekošanā ir jāsaglabā bioloģiskā daudzveidība un ar to saistītās vērtības, ūdens un augsnes resursi, unikālās un jūtīgās ekosistēmas un ainavas, tā saglabājot meža ekoloģiskās funkcijas un integritāti.
7. Meža apsaimniekošanas plāns - Jābūt rakstiski noformētam saimnieciskās darbības mērogam un intensitātei atbilstošam apsaimniekošanas plānam, kur jāīsteno praksē un regulāri jāpārskata. Šai plānā ilgtermiņa apsaimniekošanas mērķiem un līdzekļiem to sasniegšanai jābūt skaidri noteiktiem.
8. Regulāra kontrole un novērtēšana - Regulāra kontrole jāveic atbilstoši mežsaimnieciskās darbības mērogam un intensitātei tā, lai novērtētu meža stāvokli, ienākumus no meža produkcijas, izsekotu tās plūsmai, novērtētu saimnieciskās aktivitātes, un to sociālās un vides ietekmes.
9. Augstvērtīgi meži - Mežsaimnieciskajai darbībai augstvērtīgos mežos ir jāsaglabā vai jāpavairo īpašības, kas nosaka to augsto vērtību. Visi lēmumi, attiecībā uz šiem mežiem, ir jāpieņem ar vislielāko piesardzību.
10. Plantācijas - Plantācijas jāplāno un jāapsaimnieko saskaņā ar 1.-9. principiem un kritērijiem un 10. principu un tā kritērijiem. Kamēr plantācijas var nodrošināt sociālos un ekonomiskos labumus un dot ieguldījumu, pasaules vajadzību pēc meža produktiem apmierināšanā, tām jāpapildina apsaimniekošana, samazinot spiedienu uz dabiskajiem mežiem un jāveicina dabisko mežu atjaunošana un saglabāšana.